Testa versija v2.1
#

NOBELA PRĒMIJAS ĶĪMIJĀ

1906. gads Henrijs Moisāns «Par ieguldīto izcilo sniegumu elementa fluora izdalīšanā un pētīšanā, kā arī par paša vārdā nosauktās elektriskās krāsns pielāgošanu zinātnes vajadzībām.»

Henrijs Moisāns spēja pirmais brīvā veidā iegūt un izdalīt vienu no reģētspējīgākajām un kaitīgākajām gāzēm – fluoru F2, tehniski padarot procesu salīdzinoši vienkāršu un realizējamu ilgstošā laika periodā. Zinātnieks ierosina izmantot elektrisko loku, lai no oglekli saturoša tērauda iegūtu mazus pilienveida dimantus, kas bija praktiski identiski dabā sastopamajiem, kā arī nodarbojās ar dažādu karbīdu pētījumiem.

Lasīt vairāk:

1905. gads Ādolfs fon Baijers «Par darbu organiskās ķīmijas un ķīmijas ražošanas attīstībai, pētot organiskās krāsvielas un alicikliskos savienojumus.»

Ādolfa von Baijera pētījumi izmainīja krāsvielu nozares attīstības gaitu un ļāva ievērojami atvieglot dažādu krāsvielu iegūšanu sintētiskā ceļā. Paralēli von Baijers atrada saikni starp aromātiskiem un alifātiskiem savienojumiem, kas pavēra ceļu uz iepriekš nerealizējamu dažādu organisko vielu iegūšanu laboratorijā.

Lasīt vairāk:

1903. gadā Nobela prēmiju ķīmijā «par elektrolītiskās disociācijas teorijas izcilo ieguldījumu ķīmijas nozares attīstībā» ieguvis Svante Arēniuss

S. Arēniuss izstrādā elektrolītu disociācijas teoriju, kas kļūst par pamatu daudzu ķīmijas nozaru straujai attīstībai. Gan pats veicot pētījumus, gan apkopojot citu zinātnieku darbus, Arēniuss secina, ka šķīdumos bieži vien var būt joni, nevis vielu molekulas

Lasīt vairāk:

1902. gadā Nobela prēmiju ķīmijā «par ieguldījumu cukuru un purīna grupas vielu sintēzē» ieguvis Emils Fišers

E. Fišers plaši darbojās purīna atvasinājumu un cukuru pētniecībā, kā arī sintēzē. Viņš atrada veidu, kā mākslīgi iegūt daudzas ikdienā izmantojamas vielas, piemēram, kofeīnu. Fišers arī atklāj veidu, kā sintezēt noteikta garuma cukurus, kā arī izveido cukuru nomenklatūru.

Lasīt vairāk:

1901. gadā Nobela prēmiju ķīmijā «par neatsveramo ieguldījumu, ko sniedzis, atklājot ķīmiskās dinamikas likumus un osmotisko spiedienu šķīdumos» ieguvis Jakobs van't Hofs

Jakobs van’t Hofs – pirmais Nobela prēmijas laureāts ķīmijā. Pētnieks zinātniski pamatoja labi pazīstamu parādību – osmotisko spiedienu. Šāds spiediens rodas, šķīdumiem pārvietojoties no viena apgabala uz citu, lai izlīdzinātu vielu koncentrācijas dažādos apgabalos. Osmoze ir pamatā ūdens un dažādu šķīdumu kustībai augu, cilvēka un dzīvnieku organismos.

Lasīt vairāk:

         
Share

Lietotājvārds vai e-pasts:
Parole:
POTCPSSv
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
Testa versija v2.1 © 2009 - 2010 Ķīmijas skolotājs, visas tiesības paturētas
info@kimijas-sk.lv