Testa versija v2.1
#

ĶĪMIJAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ

U. Alksnis, I. Grosvalds

Latvijas ķīmijas vēsture

2.1.3. Ķieģeļi

Ķieģeļu ražošanā 19. gs. otrajā pusē lauku cepļu vietā nāca Hofmaņa – loka jeb gredzenveida krāsnis. Pirmo Hofmaņa krāsni 1872. gadā uzcēla Džordžs Armistēds (Georgs Armistead, 1847 – 1912) Volgundes «Mazgrašos», bet otru 1874. gadā Džons Tailors Volgundes «Lielgrašos».

Ap 1890. gadu, kad Rīgā pārdzīvoja «būvju drudzi», par galveno ķieģeļrūpniecības rajonu izveidojās Kalnciems Lielupes kreisajā krastā: 2 km joslā vien kūpēja 13 skursteņi. Ķieģeļu izžāvēšanai pielietoja klājlaukumus un nojumes. Ar liellaivām ķieģeļus piegādāja Rīgai un Jelgavai.

1900. gadā Lielupes baseinā darbojās 53 Hofmaņa krāsnis, kas ražoja 120 milj. ķieģeļu gadā. Pirmā Pasaules kara priekšvakarā jau strādāja 85 Hofmaņa krāsnis, kas deva 230 miljonus ķieģeļu gadā [2.3].

9. att. Kerkoroviusa un kompānijas māla cauruļu apdedzināšanas fabrika

Rīgā Ludviga Vilhelma Kerkoviusa (1831–1904) un kompānijas mālu apdedzināšanas fabrika (dibināta 1892. g.) izgatavoja māla kanalizācijas caurules (9. att.).


         
Share

Lietotājvārds vai e-pasts:
Parole:
POTCPSSv
     12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31      
Testa versija v2.1 © 2009 - 2010 Ķīmijas skolotājs, visas tiesības paturētas
info@kimijas-sk.lv