Testa versija v2.1
#

ĶĪMIJAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ

U. Alksnis, I. Grosvalds

Latvijas ķīmijas vēsture

2.1.1. Portlandcements un dolomītu romāncements

1796. gadā Džeims Parkers, apdedzinot Temzas krastu mālaino kaļķakmeni, ieguva ūdenī cietējošu saistvielu, ko nosauca par romāncementu. 1824. gadā Džozefs Aspdins (1779 – 1855) Anglijā no kaļķakmens un mālu mākslīgā maisījuma izgatavoja cementu, kas pēc izskata bija līdzīgs Portlandes būvakmenim. Cementu nosauca par portlandcementu.

Pirmo romāncementu fabriku Eiropā uzcēla 1813. gadā L. J. Vika (Vicat, 1786 – 1861) Francijā, bet portlandcementu 1825. gadā Džeims Frosts Anglijā.

Rīgā portlandcementa un romāncementa ražošanu 1867. gadā uzsāka Karls Kristofors Šmits (C. Chr. Schmidt, 1882 – 1894) Podragā. Jau 1860. gadā K. Šmits, kas importēja cementu no Anglijas, ataicināja no Štetīnas (Vācijā) speciālistus, lai organizētu Torņkalnā portlandcementa ražošanu. Bet toreiz mēģinājums neizdevās. Arī 1867. gadā, kad fabrika bija sākusi strādāt, tvaika katla sprādziens izpostīja tās korpusu. Nopietna ražošana sākās 1868. gadā. Ražošanai nepieciešamo kaļķakmeni vai krītu ieveda kā kuģu balastu no Anglijas, Francijas un Dānijas.

1868. gadā izgatavoja 1743 mucas, 1883. gadā 111980 mucas un 1913. gadā 400000 mucas (muca 180 kg bruto) portlandcementa un attiecīgi 2000, 28000 un 200000 mucas (muca 122 kg bruto) romāncementa.

Rīgas cementa fabrika 1870. gadā redzama 7. attēlā.

7. att. Rīgas cementa fabrika 1870. gadā

20. gs. sākumā, strauji attīstoties Rīgas celtniecībai, Slokā sāka strādāt divas romāncementa fabrikas (1901. gadā K. Šmita un 1907. gadā Rīgas paju sabiedrības), kā arī Trifonova izveidota fabrika Rumbulā. Tā kā vietu, kur atradās fabrika, toreiz sauca par Marušku, tad dažreiz runā par Trifonova Maruškas fabriku.


         
Share

Lietotājvārds vai e-pasts:
Parole:
POTCPSSv
     12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31      
Testa versija v2.1 © 2009 - 2010 Ķīmijas skolotājs, visas tiesības paturētas
info@kimijas-sk.lv